RR

Koncepts

Pirms katra ceļa sākuma ir vietas identitāte un saknes. Virzoties caur šo telpisko struktūru — vienatnē vai kopā ar citiem —, tiek iegūta skaidra kustības un virziena izjūta. ROOTEDinROUTE ir "telpa telpā", kas rada pamatu šīs identitātes apzināšanai un kustības līnijas skaidrai saskatīšanai. Tā ir cilvēka kā ie-ceļotāja vietzīme vidē un sevis apzināšanās punkts jaunā kontekstā.


Pilsētvide

Novietne un tās raksturs
Objekta teritorija atrodas Rīgas vēsturiskā centra, Vecrīgas un Daugavmalas tiešā tuvumā. Objekta novietne ir kā robeža “edge”, kas ir uzirdināta un daudzpusīga. Pilsētas mezgls apvieno vairākas plūsmas — transporta, gājēju un riteņbraucēju — virszemes un arī pazemes līmenī. Pilsētvides kontekstā nozīmīgs ir Stacijas laukums ar akcenta būvēm dienvidu pusē, vēsturiskā apbūve ziemeļu pusē, jaunbūves austrumu pusē, kā arī kompleksie infrastruktūras būvju risinājumi.

Objekta iekļaušanās pisētvidē
Projektējamā apjoma formu valoda atver pilsētu no Stacijas laukuma uz abām pusēm — Vecrīgu, Daugavmalu un vēsturisko centru, Vērmaņdārzu, Rīgas cirku —, tajā pašā laikā pastiprinot Stacijas laukuma telpisko struktūru. Apjoma dinamika no Stacijas laukuma puses skatu vērš uz Pēterbaznīcas torni, pasvītro vēsturisko ēku fasādes un virza uz jaunbūvēm austrumu pusē.

Objekts komplimentē esošo un plānoto pilsētvides struktūru — dzelzceļa stacijai un pilsētai ROOTEDinROUTE kalpo kā slieksnis, nekonkurējot ar abu nozīmīgumu.


Teritorija
Tertorijas kopējas plānojums
Zemes gabals atrodas pilsētas ielu teritorijā, dienvidu pusē robežojoties ar Stacijas laukumu, ziemeļu pusē — ar 13. janvāra ielu. Līmeņa starpība starp laukumu un ielas daļu ir būtiska. Lai radītu pieejamāku pilsētvides struktūru, objekts un teritorija telpiski tiek pacelti Stacijas laukuma līmenī, t. i., ielas pusē tiek veidots 45 cm pacēlums, kas nodrošina cilvēkiem iespēju apsēsties, un izveidota ērta piekļuve Stacijas laukumam pa teritorijas slīpumu. Iegūstot ēkas garenfasādē gar ielas telpu iespēju apsēsties un, piemēram, sagaidīt sabiedrisko transportu vai citu transporta līdzekli, teritorija būtiski savijas ar piegulošās funkcijas kontekstu. Dienvidu pusē, veicot teritorijas zemes virsmas risinājumu vienā līmenī ar Stacijas laukumu, tiek sasaistīta laukuma telpiskā struktūra ar iespēju izvietot kafejnīcas āra terases, galdiņus un atpūtas zonas. Teritorijas rietumu pusē tiek veidots vides objekts “Ar saknēm Rīgā” kā akcents, bet austrumu pusē — velotransporta novietne un virzība uz Stacijas laukumu un no tā uz jaunbūvējamo biznesa kvartālu.

Transporta plūsmas teritorijā
Zemes gabalā nav paredzēta autotransporta plūsma, bet tiek nodrošināta piekļuve operatīvajam transportam gar ielas garenfasādi; pa teritorijas slīpumu iespējama arī piekļuve Stacijas laukumam. Sadzīves atkritumi tiek izvietoti ēkas palīgtelpu grupā, un to izvešana tiek veikta ārpus darba laika. Komercpakalpojumu piegāde tiek veikta pirms darba laika ar īslaicīgu apstāšanos pie attiecīgās telpu grupas.

Gājēju plūsma teritorijā
Gājēju plūsma tiek nodrošināta pa visu ēkas perimetru, līdz ar to ieejas ēkā ir iespējamas no visām pusēm. Vides pieejamībai ierīkoti pandusi, soliņi un taktīlie segumi.

Velotransporta plūsma teritorijā
Teritorija pieslēdzas pilsētas ielu tīklam ar tam paredzēto velotransporta plūsmu. Austrumu pusē izvietotas sešpadsmit velotransporta novietnes.

Labiekārtojums

Vides objekts
“Ar saknēm Rīgā” ir vides objekts, kura pamatā izmantota Latvijas vilcienu kustības shēma.
Tā stilizēta, saglabājot galvenos maršrutu virzienus un pieturpunktu principu. Shēma
pārveidota telpiskā kompozīcijā: metāla līnijas veido savienojumus starp punktiem, bet
pieturvietas attēlotas kā atsevišķi telpiski elementi — akmeņi, uz kuriem iespējams sēdēt.
Vides objekta ideja ir attēlot Rīgas Centrālo staciju kā galveno satikšanās un kustības punktu.
Objekts interpretē dzelzceļa tīklu pilsētvides formā, pārvēršot transporta shēmu par
funkcionālu un simbolisku vides elementu. Kompozīcijas centrā novietots apaļš augu pods ar
koku, kas simbolizē Rīgu kā galveno dzelzceļa satiksmes mezglu. No šī centrālā punkta
dažādos virzienos turpinās maršrutu līnijas, kas norāda uz Rīgas savienojumu ar citām
Latvijas pilsētām. Objekts simbolizē ne tikai vilcienu kustību, bet arī cilvēku plūsmas,
ierašanos, aizbraukšanu un satikšanos. Vides objekts darbojas kā telpiska Rīgas dzelzceļa
savienojumu metafora — funkcionāla infrastruktūras shēma ir pārtapusi atpazīstamā
pilsētvides zīmē, kas stāsta par Rīgu kā Latvijas galveno mobilitātes, savienojumu un
satikšanās punktu.
Kā centrālais stādījums izvēlēts pīlādzis. Tas simbolizē svētību, aizsardzību un piederību
vietai.

Apstādījumi
Apstādījumu struktūra veidota nevis kā laukumu norobežojoša robeža, bet kā atsevišķas
telpiskas zaļās salas un apstādījumu mezgli, kas organiski iekļaujas gājēju plūsmu struktūrā.
Tie veido telpisku mērogu, nodrošina ēnojumu, uzlabo mikroklimatu un rada komfortablas
vietas īslaicīgai atpūtai un ilgākai uzturēšanās iespējai. Zaļās salas vienlaikus kalpo kā telpas
strukturējoši elementi, saglabājot laukuma vizuālo atvērtību un caurredzamību.
Īpaša vērtība esošajā apstādījumu struktūrā ir Parasto priežu (Pinus sylvestris) rindu
stādījumam ar veidotiem vainagiem. Priedes jaunā koncepcija paredz to
pārstādīšanu lielizmēra stādījumu konteineros, veidojot izteiksmīgas, telpiski brīvi izvietotas
zaļās salas. Šāds risinājums ļauj saglabāt esošo koku vizuālo raksturu, vienlaikus pielāgojot to
novietojumu jaunajai laukuma telpiskajai un funkcionālajai struktūrai.
Zem priežu stādījumiem paredzama sausumizturīga un pilsētvides apstākļiem piemērota
zemsedze, izvēloties augus, kas panes pusēnu, sakņu konkurenci un periodisku mitruma
trūkumu. Kā viens no pamata zemsedzes augiem paredzama Iegrieztā stefanandra
(Stephanandra incisa ‘Crispa’), kas veido zemu, platu un plūstošu krūmu masu, vizuāli
mīkstinot konteineru malas un veidojot vienotu apstādījumu kompozīciju. Saulainākajās un
sausākajās zonās kompozīcija papildināma ar daudzgadīgām dekoratīvajām graudzālēm, kuru
vieglā, kustīgā struktūra kontrastē ar priežu izteiksmīgajiem vainagiem un vienlaikus
nodrošina sezonāli mainīgu, mazprasīgu ainavas raksturu.
Esošās Holandes liepas (Tilia × europaea), kuru vispārējais un fiziskais stāvoklis novērtēts kā
vērtīgs, jaunā koncepcijā paredzēts daļēji saglabāt esošo liepu rindu. Saglabātie koki
nodrošina nobriedušas veģetācijas klātbūtni jau projekta realizācijas brīdī, sniedz ēnojumu
un palīdz jaunajam labiekārtojumam organiski iekļauties esošajā pilsētvides ainavā.
Esošie un jaunie stādījumi strukturē laukumu, akcentē kustības virzienus un uzturēšanās
zonas, vienlaikus saglabājot projekta pamatprincipus — atvērtību, caurlaidību, vizuālo
vieglumu un cilvēkam draudzīgu pilsētvides mērogu.


Sols
Soli veidoti kā vienota labiekārtojuma sistēma, kas seko laukuma ģeometrijai un organiski
iekļaujas kopējā telpiskajā kompozīcijā. To forma un izvietojums palīdz strukturēt
uzturēšanās zonas, vienlaikus saglabājot laukuma atvērtību un brīvu gājēju kustību.
Solu pamatne paredzēta no betona, bet sēdvirsma — no koka, apvienojot izturību ar
lietošanas komfortu. Soli kalpo arī kā vienojošs elements starp esošo un jauno laukuma
segumu, vizuāli sasaistot abas laukuma daļas vienotā arhitektoniskā risinājumā.

Universālā dizaina principi
Publiskā ārtelpa veidota, ievērojot universālā dizaina un vides pieejamības principus, lai tā
būtu ērti un droši lietojama visām sabiedrības grupām — cilvēkiem ar kustību vai redzes
ierobežojumiem, senioriem, ģimenēm ar bērnu ratiem, velobraucējiem un pilsētas viesiem.
Skaidru orientēšanos telpā nodrošina loģiska kustības struktūra, seguma kontrasti, taktilie
elementi, apgaismojums

Segums
1.Lielformāta betona plāksnes - mūsdienīgs, praktisks risinājums. Tās piešķir laukumam
elegantu tēlu un vizuāli paplašina vidi. Pateicoties izmēram, starp plāksnēm veidojas
ievērojami mazāk šuvju, kas samazina netīrumu uzkrāšanos un nezāļu dīgšanu, padarot
kopšanu un uzturēšanu vienkāršu.
2. Granīta bruģakmens joslas veidotas kā vienojošs seguma elements, kas telpiski un vizuāli
sasaista esošo laukuma struktūru ar jauno labiekārtojumu. Tās turpina esošā seguma
materiālo valodu un palīdz veidot plūstošu pāreju starp veco un jauno laukuma daļu.

Kāpnes
Kāpnes veidotas kā integrēts reljefa un laukuma labiekārtojuma elements, nodrošinot
plūstošu pāreju starp dažādiem teritorijas augstuma līmeņiem. To ģeometrija turpina
laukuma seguma struktūru un palīdz sasaistīt atšķirīgās funkcionālās zonas vienotā telpiskā
kompozīcijā.
Kāpņu risinājums tiek veidots tā, lai reljefa starpība tiktu uztverta nevis kā šķērslis, bet kā
dabiska publiskās ārtelpas sastāvdaļa, vienlaikus paredzot arī pieejamu alternatīvu maršrutu
cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem un bērnu ratiņiem.
Risinājums apvieno sēdēšanas funkciju un reljefa sasaisti vienotā arhitektoniskā elementā.
Horizontālās plaknes var kalpot kā neformālas sēdvietas, atpūtas un īslaicīgas uzturēšanās
zonas. Reljefa maiņa netiek uztverta tikai kā tehniski risināms augstuma pārejas elements,
bet kļūst par aktīvu labiekārtojuma daļu, kas piešķir laukumam telpisku daudzveidību, veido
vietas dažādiem lietošanas scenārijiem un sasaista segumu, apstādījumus un kustības zonas
vienotā kompozīcijā.


Arhitektūra
Ēka tiek veidota kā vienstāva apjoms ar garenfasādi gar ielas un laukuma pusi. Norobežojošās ārsienu konstrukcijas veidotas caurredzamas, un jumts askētiski nosedz iekštelpas, veidojot arī pārsegtu ārtelpas zonu ap ēkas perimetru. Plānojuma princips ir racionāls un atvērts, lai iekštelpas būtu iespējams attiecīgi pielāgot. Shell&Core ir ēkas norobežojošās konstrukcijas un palīgtelpu grupa, kas nodrošina arī sadzīves atkritumu telpu, sanmezglus pēc nepieciešamības un paredz pieslēgumu mazāka izmēra virtuves zonai, piemēram, ēdiena uzsildīšanai un īslaicīgai glabāšanai.


Būvelementi
Galvenie ēkas konstruktīvie elementi veidoti no koka kolonnām un CLT (cross laminated timber) jumta konstrukcijas ar ekstensīvā jumta seguma sistēmu. Veģitācijas augstums desmit līdz piecpadsmit centimetri un tips - laimiņi. Sienu norobežojošās konstrukcijas veidotas no pilnstikla ārsienām ar nerūsējošā tērauda detalizāciju. Visi būvelementi tiek eksponēti gan iekštelpās, gan ārtelpā. Palīgtelpu grupas fasādes apdarē tiek izmantots nerūsējošais tērauds — identiski arī austrumu pusē pie velotransporta novietnes.


Inženeirtīkli
Ēka tiek pieslēgta pie esošajiem tīklu ievadiem teritorijā. Ventilācija risināta ar lokālām iekārtām palīgtelpu Shell&Core grupas virsgriestu zonā.

Autori:
Arhitektūra:
Ludvigs Saprovskis, Nils Saprovskis, Dāvi Gimaraiss-Stikans
Labiekārtojums:
Jūlija Lūsiņa